Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde 05. oktobrī
Apskatīt komentārus (0)
05.10.2010
Pārpublicējums no http://www.apollo.lv/portal/news/articles/216556 | Otrdiena, 5. oktobris (2010) 18:43 | LETA
Aptuveni desmitā daļa cietumnieku ir HIV/AIDS inficēti, otrdien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātus informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks ģenerālis Visvaldis Puķīte.
Pēc Puķītes sacītā, ieslodzījuma vietās kopumā ir gandrīz 6700 cilvēki, no kuriem aptuveni 700 ir slimi ar kādu no iepriekš minētajām infekcijām. Turklāt gada laikā aptuveni septiņi cilvēki no abām infekcijām cietumos mirst.
Latvijas Infektoloģijas centra pārstāvji uzsvēra, ka tas ir liels skaits slimnieku, jo tas nozīmē, ka inficējusies ir desmitā daļa, tāpēc vajadzētu domāt par kaitējuma mazināšanu.
Puķīte informēja, ka katram cietumniekam, kurš ierodas, tiek ņemts asins paraugs, un pārbaudes Infektoloģijas centrs veic bez maksas. Bez maksas tiek saņemtas arī nepieciešamās zāles slimnieku ārstēšanai. Viņš gan nevarēja pateikt, cik daudzi cilvēki inficējas ar HIV/AIDS cietumā, jo, dodoties prom, ieslodzītie pārbaudīti netiek. Tomēr viņš lēš, ka inficēšanās ir iespējama, jo daudzi ieslodzītie ir intravenozo narkotiku lietotāji.
«Narkotikas cietumos ir aizliegtas, tomēr nelegāli tās te nokļūst, bet cietumnieki tādā gadījumā lieto vienas un tās pašas šļirces,» sacīja Puķīte.
Ir fiziski un finansiāli sarežģīti cīnīties ar intravenozo narkotiku lietošanu, jo ikviens ieslodzītais pakļauts infekcijas riskam, jo cietumā nedzīvo «tie labākie sabiedrības slāņi». Turklāt arī cietumnieki dzīvo kamerās, kurās ir no četriem līdz desmit cilvēkiem, vai pat aptuveni 100 cilvēki, kas vēl vairāk pastiprina infekcijas risku.
Apakškomisijas vadītājs Valdis Ģīlis pat sacīja, ka varbūt būtu vērts apdomāt iespēju nodrošināt cietumniekus ar bezmaksas šļircēm, lai infekcijas izplatību ierobežotu.
Puķīte sacīja, ka tā būtu duāla situācija, jo, no vienas puses, cietumā narkotikas lietot ir aizliegts, no otras puses, tas nozīmētu narkotiku popularizēšanu.
Turpretī Ģīlis sacīja, ka, ja jau pārvalde nespēj nodrošināt, lai cietumos narkotikas nenokļūst, tad vismaz būtu jāmazina infekcijas izplatība ar šļircēm.
Deputāts Jānis Strazdiņš gan uzsvēra, ka valsts nav tik bagāta, lai dalītu šiem cilvēkiem šļirces, tāpēc drīzāk esot jādomā par terapijas iespējām. Pretējā gadījumā izdevumi sanāk lielāki - gan dodot šļirces, gan vēlāk šos cilvēkus ārstējot no atkarības.
Veselības ministrijas pārstāve Inga Šmate uzskata, ka svarīga ir arī cietumnieku apmācība. Tagad ar to nodarbojas nevalstiskās organizācijas, kuras to veic pašas par saviem līdzekļiem.
Infektoloģijas centra pārstāvji arī norādīja, ka cietumnieki slimo arī ar citām infekcijas slimībām, piemēram, C hepatītu vai seksuāli transmisīvajām slimībām, tāpēc cietumniekiem vajadzētu dalīt bezmaksas prezervatīvus.
Puķīte uz to atbildēja, ka cietuma veikalos tie ir pieejami, bet papildu līdzekļu, lai tos nodrošinātu bez maksas, neesot.
Tāpat, atbildot uz jautājumu par cietuma slimnīcām, Puķīte uzsvēra, ka naudas taupīšanas nolūkā ir labāk cietumniekus nepieciešamības gadījumā nogādāt uz vietējām slimnīcām, nodrošināt atbilstošu drošību. Slimnieku pārvešana, piemēram, no Daugavpils cietumiem uz Olaines cietuma slimnīcu ir izmaksu ietilpīgs pasākums.
Olaines cietuma slimnīcā tagad esot divas nodaļas - psihoneiroloģiskā un tuberkulozes, jo, pēc Puķītes teiktā, nepieciešamības gadījumā cietumnieki tiekot vesti ar atbilstošu apsardzi uz slimnīcām ārpus cietuma teritorijas.
Atpakaļ